Par mums

60-to gadu sākumā sajutu, ka ir TAS. Neviens par TO neko īsti nezināja, mani jautājumi likās jocīgi un visus uzjautrināja. Bet es zināju, ka Tas ir un To var sasniegt, tikai jāzina kā. 70-to gadu vidū uzzināju, ka ir Ceļš, un to sauc – JOGA.
Sākās intensīvs meklējumu laiks. Tajā laika es dzīvoju Maskavā, Padomju Savienībā. Tie bija tumši laiki. Cilvēki bija drūmi, nerunīgi. Informācijas par jogu nebija nekādas. Oficiālā vara tādus meklējumus neatbalstīja un par Jogu mierīgi varēja nokļūt aiz restēm, bet tieši tad es uzzināju, ka neesmu viens. Un ka TAS ir REALITĀTE.
Pirmie ceļabiedri zināja vēl mazāk par mani. Mēs bridām pustumsā. Bija arī malduguņi, kas veda purvā. Un tad bija jāsāk viss no gala. Brīžiem ledains vējš notrieca tevi no Ceļa, bet kāds nezināms spēks lika celties un turpināt iet. Ceļš izrādījās diezgan akmeņains.
Bet ar laiku parādījās cilvēki, kuri zināja vairāk un iet kļuva vieglāk. Vēlāk manā dzīvē ienāca Cilvēki-Gaismas un Ceļš kļuva gaišs.
Pa šiem gadiem ir ne tikai iegūta augstākā izglītība (pedagoģijā, žurnālistikā), bet uzkrāta zināma pieredze arī Jogā, ko apliecina daži starptautiskie sertifikāti:

  • Jiva Ayurveda Institute – Yoga Teacher;
  • Yoga Vedanta Forest Academy The International Sivananda Yoga Vedanta Centre -Teacher of Yoga, the title Yoga Siromani.
  • Patanjali International Yoga Foundation – Yoga Therapy Course
  • Un tas process turpinās. Jo tad, kad tev liekas, ka tu jau esi sasniedzis zināmas virsotnes, tu saproti, ka tas ir tikai sākums vēl kaut kam jaunam, absolūti nezināmam, kas tevi gaida un ir jāatklāj. Un tā ir fantastiska sajūta.
    Jo vairāk tu TAM tuvojamies, jo vairāk saproti, cik TAS ir bezgalīgs.
    Šobrīd es jau sen neesmu viens. Mēs esam daudzi uz Ceļa. Daži mēģina skriet. Daži, kā alpīnisti, rāpjas klintīs. Lai Dievs viņus sargā. Bet dažiem iet diezgan grūti. Un tiem es piedāvāju Maigo Ceļu – Soft Yoga.
    Tiekamies uz Ceļa.
    Om shanti.

    Vasis.